#

Latgalīšu ideņtitate nasastuov tikai nu volūdys, kū lītojam, nu dzīšmu, kū dzīdim, nu svātku, kurūs svietejam. Latgalīša ideņtitati aplīcynoj i drēbis, kū asam caur godu symtim iznasuši i saglobuojuši da myusu dīnu. Itai tradicejai ir svareiga atteisteiba i nūdūšona jaunajom audzem.

“Reigā, bīdreibā “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba”, itūšaļt ir cīš darbeigs laiks – gatavejamēs Latgolys kongresam, kurā atkluosim izstuodi “Lobs ar lobu sasatyka”. Pucejam 30 Latgolys “delegatis” (lelis taututārpūs), kas puorstuovēs vysaidys Latgolys vītys, partū ka sevkuram mozam cīmam ir ar kū lapnuotīs,” tai par sovu aizrauteibu ar Latgolys senejū apgierbu soka Iveta Seimanova.

Pīmynūt Nikodema Rancāna vuordu, pa gruomotai “Ceļuojums pa Latgolu”, kū jis paraksteja ar pseidonimu Kristops Brems, tūp Rēzeknis Madaļonkys (Madalis) tāls. Latgolys etnografiskuo viestnīceiba vysod ir PAR eistom lītom. Deļtuo kūpā ar Madaļonku nu muzeja kruojuma tiks pacalti vēļ vīni aizmiersti Rēzeknis apriņča lyndraki (bruņči).

Madaļonkys tāla radeišona ir kolektivs dorbs: Iveta Seimanova ir idejis nesieja i lelūs gobolu audieja, Inga Circene oda zečis, Marita Vilciņa guodoj par izstuodis vizualū tālu, a Seimanovu saimis puiši jamās ap tam laikam paejūšim apavim (obuvi).

Izstuodis veiduotuoji cer, ka 30 eipašuos Latgolys kongresa delegatis īdvasmuos latgalīšus atguoduot sovys saknis i apsvērt dūmu par sovu tautystārpu, tai styprynojūt sovu ideņtitati.

Foto: Iveta Seimanova, bīdreiba “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba”

Aktualuo informaceja par Latgolys kongresu:https://latgolyskongress.lv/