#

Projekta mērķis bija izpētīt pārtikas pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara nodrošināšanas iespējas izglītības iestādēs, izmantojot E-mentora rīku, kas sekmē bezatlikuma pārtikas patēriņu un veicina vietējo pārtikas produktu izmantošanu. Projekta ietvaros tika izstrādāts E-mentora rīka prototips, kas spējīgs prognozēt nepieciešamo pārtikas patēriņu izglītības iestādēs, lai mazinātu pārtikas atkritumus un noteiktu tos finansiāli.

2022.gada 24.janvārī tiešsaistē notika projekta rezultātu prezentācija Rēzeknes valstspilsētas domes Izglītības pārvaldes darbiniekiem un Rēzeknes pilsētas skolu pārstāvjiem.

Tikšanās laikā ieinteresētās personas tika iepazīstinātas ar RTA projekta pētnieku izstrādātajām rekomendācijām vairākās skolu ēdināšanas procesa organizēšanas jomās: pārtikas publiskais iepirkums, skolu ēdienkartes, ēdināšanas procesa organizācija, ēdināšanas vietas infrastruktūras un iekārtu novērtējums, skolu ēdnīcu personāls, pārtikas atkritumu apsaimniekošana u.c.

2021.gada septembrī, projekta ietvaros tika veikts lauka pētījums 7 Rēzeknes skolu ēdnīcās. Pielietojot socioloģisko pētījumu metodes, t.sk. novērošanas metodi, statistisko pētījumu metodes, gan arī veicot kvalitatīvo un kvantitatīvo datu ievākšanu u.c., pētnieki veica skolu ēdnīcas darbinieku, skolēnu un skolotāju uzvedības novērošanu un ievāca kvalitatīvos datus par pasniegtā ēdiena atkritumiem traukos, t. i., šķīvjos, glāzēs, bļodās u. tml. (angļu valodā plate waste) apjomu, kas rodas pētījumā iesaistīto skolu ēdnīcās pēc 1.–7. klases audzēkņiem pasniegtajām brīvpusdienām. Kopumā nedēļas laikā tika apsekotas 7064 ēdienu porcijas, kas paliek pēc 1.-7.klašu skolēnu pusdienām. Tiešsaistes laikā dalībniekiem tika prezentēti ievāktie rezultāti, identificējot reālo situāciju saistībā ar izmestajiem neapēstā pagatavotā ēdiena apjomiem pētījumā iesaistītajās skolu ēdnīcās. Lauka pētījuma datu analīze paradīja, ka vidējais neapēstā ēdiena svars, kas nonāk atkritumos, sasniedz 28,7% no servētā ēdiena svara. Vislielāko izmestā neapēstā ēdiena īpatsvaru (no servētā ēdiena svara) veido dzēriens (38,1%), tam seko piedevas (36,5%) un gaļa (28,8%).

Savukārt, prezentējot E-mentora rīka prototipu, tika parādīta cieša sakarība starp izmestā neapēstā ēdiena svaru un pusdienu pārtraukuma ilgumu. Matemātiskie aprēķini liecina, ka gadījumā, ja pusdienu pārtraukums ir īsāks par 20 minūtēm (ņemot vērā arī laiku, kas nepieciešams, lai skolēni nonāktu līdz ēdnīcai un pēc pusdienām aizietu atpakaļ uz klasi), neapēstā ēdiena svars pieaug eksponenciāli. Ar E-mentora rīka prototipa palīdzību ir iespējams prognozēt ne tikai pusdienu pārtraukuma ilguma parametra ietekmi uz neapēstā ēdiena apjomu, bet arī ir iespējams iekļaut tādus parametrus, kā skolēnu attieksme pret ēdiena noteiktiem veidiem un konkurējošās pārtikas (piem., pārtika, kas atnesta no mājām) patēriņš.

Detalizēti projekta pētījuma rezultāti tiks atspoguļoti divās zinātniskajās publikācijās “Nutrients” un “Sustainability” žurnālos.

Informācija par projektu:
LZP FLPP projekts “E-mentors kā transformācijas rīks bezatlikuma pārtikas patēriņa nodrošināšanai izglītības iestādēs”, Nr. lzp-2020/2-0115, īstenošanas periods 01.12.2020. - 31.12.2021.