Rakstot šo stāstu, esmu ceļā no konferences Tallinā. Par valodām un to apguvi. Mans apzinātais stāsts par RTA arī saistās ar valodām un to apguvi.
- Pirmkārt, pēc iestāšanās ES, 2004. gadā organizējot kopā ar mīļajām filologu kolēģēm pirmo starptautisko tik plaša līmeņa konferenci Rēzeknē. Tajā brīdī sāku citādi skatīties uz mana papa un babas runāto latgaliešu valodu. Tā bija vispirms tāda reflektēšana par sevi pašu. Kas es esmu? Kas ir manas saknes? Kāda nozīme ir manu radu un dzimtas valodai. Tālāk šo apziņu vēlējos dēstīt arī studentos, ar šo tematu strādāt saturiski daudzveidīgos projektos, veidojot starptautisko kolēģu saimi. Kuriem visiem ir pietāte pret savām saknēm, kultūru, valodām. Nemērot tās ne pēc lieluma, ne pēc varenības un ietekmes. Bet kuri ir atvērti arī citām valodām un kultūrām.
- Otrkārt, RTA saistās ar valodu apguvi, proti, ar latviešu valodas skolotāja programmas izveidi, pārtraukšanu, atdzīvināšanu un mēģinājumiem izdzīvot, lai šī programma netiktu slēgta. Individuālais darbs ar studentiem, viņu intereses, vēlmes un aizrautība ar latviešu un latgaliešu valodu, tās mācīšanu – latviešu, krievu, ukraiņu vai citu tautību bērniem, šis darbs vienmēr ir mani iedvesmojis. Šogad latviešu valodas skolotājas diplomu iegūs Laine. Skaitliski, no IZM atskaišu perspektīvas, tas ir viens students. Manās acīs tā būs viena erudīta, aizrautīga un, iespējams, ap 100 skolēnu gadā kādā no Vidzemes vidusskolām mācoša, iedvesmojoša skolotāja.
- Treškārt, RTA, iesoļojot kopā ar kolēģiem digitālajā laikmetā, mācījos saprast, ka sausie filologi ir ļoti līdzīgi dīvainajiem datoriķiem: vieni aizmirst par laiku un telpu, ienirstot analogās pasaules tekstos, otri ir, datoru nohipnotizēti. Rezultāts ir viens: reālā pasaule aiz loga mums vairs neeksistē. Akadēmiskais pienesums – kopīgu digitālo resursu izveide. Īpaši – latgaliešu valodas korpusu kā digitālo grāmatu skapju piepildīšana un izmantošana.
Kas ir RTA? Pirmā atbilde, kas nāk prātā – tie esam mēs, cilvēki. Un tā ir lieliska akadēmiskā saime. Bet nenoliegsim, mums nav nesvarīgi arī, kur un kā mēs varam strādāt. Tāpēc RTA ir arī lieliskas mājas, nodrošinot darba vidi un apstākļus, kas palīdz radīt un optimistiski novecot, jo redzam, ka ir gudri pēcteči – studenti.
Latviešu valodas gramatiku zinu ļoti labi. Teikumu robežu subjektīvā izveide ir mana individuālā rakstīšanas maniere, kad jūtos brīvi, emocionāli un vēlos ar šādām sintaktiskām konstrukcijām veidot uzsvarus, lai lasītāji precīzāk varētu uztvert mana sacītā nolūku.
Sanita Martena,
Autobusā Tallina-Rīga, piektdienā, 19.maijā, plkst. 13.48
