Bija iespēja gan diskutēt par aizsardzības, sporta, kultūras jautājumiem, gan arī izzināt medicīnas un izglītības jomu aktualitātes.

Šajā festivālā tika pārstāvēta arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) četru cilvēku sastāvā – prof. Sanita Martena, asoc. prof. Jeļena Lonska, asoc. prof. Lienīte Litavniece un topošā latviešu valodas skolotāja, 3. kursa studente I. Puzirevska. RTA dalībnieces iesaistījās diskusijās par valodām, izglītību, pārtikas patēriņu,  Austrumu pierobežas izaicinājumiem, kā arī citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Prof. S. Martena piedalījās diskusijā par Eiropas mazajām valodām: Norvēģijā, Igaunijā, Nīderlandē un Latvijā. Uz sarunu par tematu “Mazas valodas – lielas iespējas” S. Martenu bija uzaicinājis Snorre Karkonens Svensons, kurš jau daudzus gadus strādā Rīgā, ir izveidojis un vada Valodu māju. S. Martena runāja par latgaliešu valodu, tās dzīvotspēju, lomu izglītībā un valodas politikas jautājumiem. Tāpat viņa iepazīstināja ar RTA mācībspēku izstrādāto e-grāmatas nodaļu par latgaliešu valodu un projekta partneru sagatavotajām nodaļām par rietumfrīzu valodu Nīderlandē, dienvidsāmu valodu Norvēģijā un mirandiešu valodu Portugālē. E-grāmata, kas pieejama visiem interesentiem (https://owlplus.eu/module/), ir Erasmus projekta OWL+ viens no rezultātiem. Diskusija, kuru vadīja S. Karkonens Svensons, notika angļu valodā.

Asoc. prof. J. Lonska piedalījās diskusijā “Ceturtdaļšķīvja miskastē - kas ir apritīga pārtika”, ko rīkoja Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība”, ar kuru pārstāvjiem J. Lonskai ir izveidojusies sadarbība, īstenojot Latvijas Zinātnes Padomes finansēto Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) “Intervenču testēšana un uz zināšanām balstītas rekomendāciju sistēmas izstrāde pasniegtā ēdiena atkritumu traukos samazināšanai skolu ēdināšanā Latvijā”. Diskusijas laikā tika runāts par sabiedrības pārtikas patēriņa ieradumiem, par apritīgu pārtiku no praktiska skatu punkta, sasaistot to ar dzīvesveidu: iepirkšanos, gatavošanu, uzglabāšanu un atkritumu apsaimniekošanu mājās, t.i. kā patērēt pārtiku atbildīgi, lai varētu izvairīties no pārtikas izmešanas atkritumos. Sarunas laikā J. Lonska definēja pārtikas atkritumus no pētnieciskā viedokļa, vienlaicīgi parādot arī statistiskos datus par pārtikas atkritumu apjomu pasaulē un Latvijā. Diskusijā arī tika ieskicēti FLPP projekta lauka pētījuma provizoriskie rezultāti par pārtikas atkritumiem Rēzeknes pilsētas skolās.

Asoc. prof. L. Litavniece piedalījās diskusijā “Austrumu pierobeža - izaicinājumi un risinājumi", ko rīkoja Finanšu ministrija, sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.  Diskusijas laikā tika prezentēts SIA “Ernst & Young Baltic” izvērtējumu par Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģioniem. Tā kā L. Litavniece ir arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Latgales Padomes priekšsēdētāja vietniece un SIA “Safīra L” valdes priekšsēdētāja, tad diskusijā pārstāvēja un pauda Latgales uzņēmēju viedokli par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbību. L. Litavniece norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas ietekmē daudzi uzņēmumi ir zaudējuši noieta tirgus, bankas nevēlas kreditēt uzņēmējus Latgalē, jo īpaši pierobežā, kas ietekmē to attīstības iespējas. Būtiskākais trūkums ir cilvēku skaita samazināšanās, kas ietekmē darbaspēka pieejamību. Diskusijas laikā tika prezentētas Polijas un Norvēģijas  pieejas pierobežas reģionos, lai mazinātu ģeopolitiskās situācijas ietekmi.

I. Puzirevskai bija tas gods pieteikt tēmu skolēnu un studentu eseju konkursam, ko rīko Publisko tiesību institūts ar Arvīdu Dravnieku priekšgalā. Par augstiem sasniegumiem konkursā iepriekšējos divos gados, Ieva tika uzaicināta šogad vērtēt konkursantu – skolēnu un studentu – darbus par vienoto tēmu – Es un ES jeb Es un Eiropas Savienība. (Dalībnieki var darbus iesūtīt līdz 7. novembrim.) Tāpat studentei bija iespēja diskutēt par izglītības un pašpārvaldes aktuālajiem jautājumiem, problēmām, izaicinājumiem otrajā diskusijā kopā ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, skolu skolotājiem, direktoriem un vecākiem. Abas diskusijas notika Cēsu izstāžu namā, ko organizēja Publisko tiesību institūts.

Visi sarunu dalībnieki diskusijās arī ar klausītājiem guva vērtīgas atziņas un ierosmi nākotnei, kā īstenot savas idejas tā, lai būtu ieguvums ne tikai pašiem, bet arī skolai, pilsētai un valstij kopumā. Neizpalika arī pilsētas apskate brīvajos mirkļos, lai smeltos no dabas spēku un enerģiju nu jau nākamajam darba cēlienam. Cerams, ka 11. sarunu festivālā RTA tiks pārstāvēta vēl plašākā studentu un docētāju pulkā!

Topošā latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Puzirevska

Publicitātes foto