Kārlis Počs piedzima 1936. gada 18. oktobrī Varakļānu pagasta Asnīņu sādžas Morānos. Bērnībā pieredzētie Otrā pasaules kara notikumi ietekmēja viņa dzīves gaitu un arī izglītības izvēli. Pēc Nagļu septiņgadīgās skolas pabeigšanas (1950) K. Počs mācījās Rēzeknes Valsts Skolotāju institūtā. Pēc tā absolvēšanas (1955) viņš iestājās Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā, kur pievērsās tieši jaunāko laiku vēstures studijām. Vēl studiju gados viņš strādāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā par vēstures skolotāju (1955-1961), tad uzsāka darbu Revolūcijas muzejā (1962–1964), paralēli turpinot studijas Latvijas Universitātes Vispārējās vēstures aspirantūrā, ko ar izcilību pabeidza 1960. gadā. K. Poča vēstures zinātņu kandidāta disertācija, ko viņš aizstāvēja 1966. gadā, bija veltīta Baltijas valstu savienības jautājumam Latvijas ārpolitikā. No 1965. gada K. Počs strādāja par asistentu Latvijas Universitātes Vispārējās vēstures katedrā, tad par vecāko pasniedzēju, bet no 1972. gada – par docentu. No 1973. gada līdz 1982. gadam K. Počs bija Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns. 1988. gadā viņš aizstāvēja disertāciju par Baltijas valstu un Polijas lomu Rietumvalstu un PSRS attiecībās 20. gadsimta 20. gados un jau 1989. gadā viņu ievēlēja par LU Rietumeiropas un Amerikas Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesoru. 1991. gadā K. Počs tika nostrificēts par vēstures zinātņu habilitēto doktoru. No 20. gadsimta 90. gadu sākuma viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta un LU Vēstures un filozofijas fakultātes nostrifikācijas, promocijas un habilitācijas komisijas loceklis, kā arī LU senāta loceklis. LU profesors K. Počs strādāja līdz 2001. gadam.
Sākoties trešajai atmodai, profesors aktīvi iesaistījās Latgales augstskolas izveides aktivitātēs ar nolūku izveidot Rēzeknē augstākās izglītības un zinātnes centru, kas palīdzētu atgūt Latgales latviskumu un sagatavotu vietējo inteliģenci. Ar LU atbalstu Rēzeknē tika izveidota LU Latgales filiāle, kuru profesors K. Počs vadīja no 1991. līdz 1993. gadam un kurā 1990. gada rudenī studijas uzsāka simts latviešu valodas un literatūras, krievu valodas un literatūras un ekonomikas studenti. Profesors, balstoties savā iepriekšējā dekāna darba pieredzē, organizēja bakalaura studiju programmu izstrādi, bija pirmais kultūrvēstures skolotāju studiju programmas direktors, iesaistīja darbā jaunos docētājus, daudz paveica jaunās augstskolas popularizēšanā gan vietējās sabiedrības, gan arī Pasaules latgaliešu kongresa, Saeimas Izglītības komisijas, IZM, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienībā atbalsta un līdzekļu iegūšanai. Ciešā sadarbībā ar Latvijā atpazīstamiem zinātniekiem – Latgales patriotiem – M. Šnepu-Šneppi, P. Zeili, J. Brolišu, I. Silineviču u.c. aktīvistiem viņš izveidoja Rēzeknes augstskolas dibinātāju iniciatīvas grupu, kuras darbs vainagojās ar Rēzeknes Augstskolas (RA) nodibināšanu 1993. gadā. Jaunajā augstskolā darbu uzsāka trīs fakultātes – Humanitārā, Ekonomikas un Inženiertehnisko zinātņu fakultātes, kas pulcēja plašu studējošo saimi.
Profesors K. Počs bija RA Humanitārās fakultātes dekāns (1993–1997) un Senāta loceklis, kopš 1998. gada – Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes domes priekšsēdētājs, Vēstures un filosofijas katedras profesors (2002-2012). Viņš docēja vairākus vispārējās vēstures kursus, bija pirmais vēstures bakalaura, vēlāk arī arhīvniecības maģistra studiju programmu direktors. Šajā laikā K. Počs veica arī aktīvu sabiedrisko un zinātnisko darbību, iesaistoties gan Latgales pētniecības institūta organizēšanā Daugavpilī 1991. gadā, gan arī piedaloties zinātniskajās konferencēs un izstrādājot pētījumus Latgales vēsturē. Kopā ar dzīvesbiedri Inesi Pošu viņš pirmais apkopoja datus par Latgales historiogrāfiju (1993). Plašākā pētījumā par šo tēmu viņš iesaistīja arī P. Kivrānu un A. Ivanovu, kā rezultātā klajā nāca kolektīvā monogrāfija “Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945. gadam” (2003). Profesors pētīja arī pārpoļojušos vācu politisko un kultūras darbinieku ieguldījumu Latgales kultūras un vēstures izpētē un, piedaloties zinātniskajās konferencēs, to rakstu krājumos publicēja vairākus desmitus zinātnisko rakstu ar savu pētījumu rezultātiem.
Kolēģi un studenti profesoru K. Poču ļoti cienīja un mīlēja, viņa viedokli vienmēr respektēja, padomus uzklausīja. Pēc kolēģu rekomendācijām par ieguldījumu Rēzeknes Augstskolas izveidē un jaunās vēsturnieku paaudzes izglītošanā Rēzeknē profesors K. Počs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 2013. gadā par nozīmīgu ieguldījumu Rēzeknes Augstskolas izveides procesā un attīstībā profesoram Dr.habil.hist. K. Počam tika piešķirts Rēzeknes Augstskolas Goda profesora (prof.honoris causa) nosaukums.
Paldies profesoram Kārlim Počam par viņa ieguldījumu augstākās izglītības pieejamības nodrošināšanā Rēzeknē, par vienmēr labestīgo attieksmi, par mīļumu un reizēm labsirdīgo rāšanos, bet pāri visam – par mīlestību pret vēstures zinātni, ko no iemīļotā profesora mantojuši vairāki simti dzimtās Latgales jauniešu.
RTA mācībspēki, darbinieki, bijušie Vēstures un filosofijas katedras kolēģi