Sīkāk laikus un tematus sk.konferences programmā vai konferences mājas lapā.
Reģionālajām un citām mazāk lietotajām valodām diezgan daudz uzmanības ir pievērsts, domājot par to saikni ar noteiktu kultūrvidi, reģionālo identitāti, valodas un dialekta šķīruma robežām, mācīšanās motivāciju, saglabāšanu un lietojumu dažādu sociolingvistisko funkciju nodrošināšanai, kā arī valodu politikai un tiesībām. Tomēr, domājot par visiem šiem ārkārtīgi svarīgajiem jautājumiem, nonākam pie secinājuma, ka valodas saglabāšanas, lietošanas un attīstīšanas pamatā ir tās prasmes, kas saistītas ar teksta izlasīšanu un uzrakstīšanu jeb tekstpratību. Šīm prasmēm līdz šim ir veltīts salīdzinoši maz uzmanības (kā akadēmiskajā un profesionālajā izglītības vidē, tā arī izglītības politikas un plānošanas kontekstā).
Lai attīstītu tekstpratību reģionālajās valodās, būtisks elements ir izglītības procesa plānošana. Daudzos kontekstos tas ir raksturojams kā ekonomiski neizdevīgs, ja ņem vērā tā pragmatisko pusi. Lētāku vai vienkāršāku šo procesu nepadara arī nepietiekamais cilvēkresursu kapitāls, lai īstenotu modernu, profesionālu un ilgtspējīgu mācību procesu. Reģionālo valodu ekonomiskā vērtība nav salīdzināma ar nacionālo vai starptautisko valodu lietojuma vērtību, tāpēc varbūt būtu vērts valodas nevis pretstatīt, bet sastatīt kopā, iekļaujot reģionālo valodu mācīšanu arī nacionālās valodas apguves kontekstā vai otrādi.
Tāpēc konferencē ir plānots diskutēt par iespējām, kā reģionālo valodu mācīšanā un apguvē integrēt majoritātes valodas (nacionālās, valsts valodas) zināšanas, kā uz leksikas un gramatisko struktūru pamata būvēt izpratni gan par vienu, gan par otru valodu. Fokuss būs uz tām reģionālajām valodām, kas ir lingvistiski un identitātes jautājumos tuvu nacionālajām valodām un par kurām bieži tiek diskutēts statusa sakarā (valoda vai dialekts). Tā, piemēram, Latvijā - latgaliešu valoda, lejas vācu valoda Vācijā, skotu valoda Skotijā, veru valoda Igaunijā vai citas reģionālās valodas, piemēram, Francijā vai Itālijā.
Konferencē vēlamies salīdzināt un diskutēt, kā šāda pieeja varētu palīdzēt valodas apguvējam saskatīt kopīgo un atšķirīgo, piešķirtu valodu apguves procesam lielāku kognitīvo dziļumu un attīstītu lielāku valodas izjūtu un izpratni. Mūsdienās Eiropas reģionālo valodu apguvē tiek izmantotas arī citas pieejas, kas saistītas ar skolēnam zināmo vai apgūstamo valodu (viņa lingvistiskā repertuāra) iekļaušanu mācību procesā. Nozīmīgs faktors šajā kontekstā ir arī tas, ka indivīdi, kas mācās reģionālās valodas, nav viena monolīta cilvēku grupa; atkarībā no viņu reģionālās valodas prasmes, var izdalīt vismaz trīs dažādas grupas: 1) valodas apguvēji, kuri zina nacionālo majoritātes valodu, bet nezina vai zina ļoti maz reģionālo valodu: 2) valodas apguvēji, kuri ikdienā lieto kādu no reģionālajiem variantiem, bet neprot tik labi lasīt un neprot nemaz rakstīt reģionālajā valodā; 3) valodas apguvēji, kuriem ir ļoti maz zināšanu gan par nacionālo, gan reģionālo valodu (kas nedzīvo vēl tik ilgi kādā noteiktā valstī).
Tāpēc svarīgi ir apzināt un izvērtēt dažādas pieejas, lai attīstītu idejas arī par latgaliešu valodas mācīšanas saturu un veidu, kā to mācīt un apgūt. Ļoti nozīmīgs ir pašu bērnu un jauniešu redzējums, kā un ko viņi vēlētos apgūt, kas līdz šim sarunās par reģionālo valodu mācīšanu par maz ir ticis izzināts. Jaunākā paaudze sazinās, izmantojot digitālo vidi, dažādas sociālo tīklu vietnes, līdz ar to viņu mērķi un vēlmes apgūt reģionālās valodas varētu atšķirties no skolotāju redzējuma, kā un ko darīt.
Tāpēc konferences laikā vēlētos spriest par daudzveidīgo valodas apguvēju auditoriju, viņu vēlmēm un motivāciju apgūt reģionālās valodas. Konferencē arī vēlētos vairāk piešķirt balsi pašiem valodas apguvējiem. Aicinām piedalīties reģionālo un mazāk lietoto valodu pētniekus, skolotājus, skolēnus, studentus un citus interesentus, piesakot referātus par šādiem tematiem:
- valodas apguvēja perspektīva: vēlmes un iespējas;
- kā mācīt reģionālo valodu atkarībā no potenciālā valodas apguvēja mērķiem;
- ar kādiem paņēmieniem un metodēm attīstīt lasītprasmi un prasmi rakstīt (tekstpratību);
- kuri digitālie rīki un resursi būtu noderīgākie tekstpratības attīstīšanai reģionālajās valodās;
- kā valodu apguvē izmantot dažādus valodu korpusus;
- ko iekļaut reģionālo valodu mācīšanas saturā, ar kādiem tekstiem strādāt;
- kā paaugstināt motivāciju un interesi apgūt reģionālās valodas;
- kāda loma ir reģionālajai valodai, kas ir tuva nacionālajai valodai, arī citu valodu apguves un tekstpratības attīstīšanas procesā.
Konferences mērķisir gan salīdzināt pieredzi, pētniecības perspektīvas un datus no dažādiem Eiropas un pasaules reģionālo valodu kontekstiem, gan diskutēt par pieejām latgaliešu valodas mācīšanā un apguvē.
Ielūgtie plenārsēdes runātāji: prof. Nikole Naua (Nicole Nau) (A.Mickeviča Universitēte Poznaņā, Polija), Kadri Koreinik (Tartu Universitāte), Birte Ārendta (Birte Arendt) (Greifsvaldes Universitāte, Vācija)
Konferences darba valodas: latgaliešu, latviešu, angļu. Ja uzstāšanās ir plānota latgaliešu vai latviešu valodā, prezentāciju lūdzam sagatavot angļu valodā.
Referāta ilgums: 25 minūtes (15 minūtes referātam, 10 minūtes diskusijai).
Pēc konferences ir plānots sagatavot un izdot konferences rakstu krājumu vai konferences tematam piemērotu speciālizdevumu.
Dalības maksa: 80 EUR; studentiem - 20 EUR, skolēniem - bez maksas.
Laika grafiks
Konferences pieteikums:Pieteikšanās konferencei ir pagarināta līdz 13.martam!
Paziņojums par referāta iekļaušanu konferences programmā:31.03.2022.
Konference notiek:16.-17.06.2022.
Reģistrēšanās
Reģistrēšanās / Registration (google.com)
Starptautiskuo zynuotniskuo konfereņce “Regionaluos volūdys izgleiteibā: nu teksta leidz tekstprateibai”
2022. gods 16. – 17. junī Rēzeknē (Latvijā)
Konfereņce planavuota kluotīnē, īvārojūt vyspuorejuos epidemiologiskuos drūšeibys praseibys, īeja nūtikšonys vītā ar dereigu vakcinacejis vai Covid-19 puorslymuošonys sertifikatu.
Regionalajom i cytom mozuok lītuotajom volūdom vysā daudz viereibys ir grīzts, dūmojūt par tūs saikni ar kuļturvidi, regionalū ideņtitati, volūdys i dialekta rūbežom, vuiceišonuos motivaceju, saglobuošonu i lītuošonu vysaidu sociolingvistiskūs funkceju nūdrūšynuošonai, kai ari volūdu politikai i tīseibom. Vys tik, dūmojūt par vysim itim cīši svareigajim vaicuojumi, teikom pi sliedzīņa, ka volūdys saglobuošonys, lītuošonys i atteisteišonys pamatā ir tuos prasmis, kas saisteitys ar teksta puorskaiteišonu i pīraksteišonu ci tekstprateibu. Itom prasmem da šam laikam ir grīzts saleidzynūši moz viereibys (kai akademiskajā i profesionalajā izgleiteibys vidē, tai i izgleiteibys politikys i plānuošonys koņtekstā).
Kab atteisteitum tekstprateibu regionalajuos volūduos, byutyskys elements ir izgleigeibys procesa planavuošona. Daudzejūs koņtekstūs tys ir raksturojams kai ekonomiski naizdeveigs, ka jam vārā tuo pragmatiskū pusi. Itū procesu liešuoku ci vīnkuoršuoku napadora ari napīteikamais cylvākresursu kapitals, kab pīpiļdeitum dzeivē modernu, profesionalu i ilgtspiejeigu vuiceibu procesu. Regionalūs volūdu ekonomiskuo vierteiba nav saleidzynojama ar nacionalūs ci storptautiskūs volūdu lītuojuma vierteibu, deļ tam kas zyn byutum vārts volūdys navys stateit pretim, a stateit kūpā, īkļaunūt regionalūs volūdu vuiceišonu ari nacionaluos volūdys vuiceišonys koņtekstā ci ūtraiži.
Deļ tuo konfereņcē ir planavuots diskutēt par īspiejom, kai regionalū volūdu īsavuiceišonu iņtegrēt majoritatis volūdys (nacionaluos, vaļsts volūdys) zynuošonys, kai iz leksikys ir gramatiskūs strukturu pamata veiduot saprasšonu i par vīnu, i par ūtru volūdu. Fokuss byus iz tom regionalajom volūdom, kas ir ligvistiski i ideņtitatis vaicuojumūs tyvys nacionalajom volūdom i par kurom bīži teik diskutāts statusa sakarā (volūda ci dialekts). Kai par pīmāru, Latvejā - latgalīšu volūda, lejis vuocu volūda Vuocejā, skotu volūda Skotejā, veru volūda Igaunejā ci citys regionaluos volūdys (Fraņcejā, Italejā i c.).
Konfereņcē gribim saleidzynuot i diskutēt, kai itaida pīeja varātu paleidzēt tim, kuri vuicuos volūdu, īraudzeit kūpeigū i atškireigū, pīškiertu volūdu vuiceišonuos procesam leluoku kognitivū dziļumu i atteisteitu leluoku volūdys izjiutu i saprasšonu. Myusu dīnuos Eiropys regionalūs volūdu īsavuiceišonā teik lītuotys ari cytys pīejis, kas saisteitys ar školānam zynomū ci īsavuicamūs volūdu (juo lingvistiskuo repertuara) īkļaušonu vuiceibu procesā. Svareigs faktors itymā koņtekstā ir ari tys, ka personys, kas vuicuos regionaluos volūdys, nav vīnveideiga cylvāku grupa; atkareibā nu jūs regionaluos volūdys prasmis, var izdaleit mozuokais treis grupys: 1) tī, kuri vuicuos volūdu i zyna nacionalū majoritatis volūdu, bet nazyna ci zyna cīš moz regionalū volūdu; 2) tī, kuri vuicuos volūdu i kasdīnā lītoj kaidu nu regionalajim variantim, a naprūt tik labi skaiteit i naprūt nimoz raksteit regionalajā vodūdā; 3) tī, kuri vuicuos volūdu i jim ir cīš moz zynuošonu gon par nacionalū, gon - regionalū volūdu (tī, kuri nadzeivoj tik iļgi kaidā vaļstī).
Deļ tam svareigi ir saprast i izvērtēt vysaidys pīejis, kab atteisteitu idejis i par latgalīšu volūdys vuiceišonys saturu i veidu, kai tū vuiceit i īsavuiceit. Cīši svareigs ir pošu bārnu i jaunīšu redziejums, kai i kū jī grybātum īsavuiceit, kas da šam laikam sarunuos par regionalū volūdu vuiceišonu ir par moz izzynuots. Jaunuoko paaudze sasazynoj, izmontojūt digitalū vidi, vysaidus socialūs teiklus, leidza ar tū jūs mierki i gribiešona īsavuiceit regionaluos volūdys varātu atsaškiert nu školuotuoju dūmom par tū, kai i kū dareit.
Deļ tam konfereņcis laikā grybātumem sprīst par volūdys vuicinīku (tūs, kuri vuicuos volūdu) daudzveideigū auditoreju, jūs gribiešonu i motivaceju īsavuiceit regionaluos volūdys. Konfereņcē arī grybātumem vaira viereibys grīzt tim cylvākim, kuri vuicuos volūdys. Aicynojam pīsadaleit regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu pietnīkus, školuotuojus, školānus, studentus i cytus interesentus, pīsokūt referatus par itaidim tematim:
- volūdys vuicinīka perspektiva: gribiešona i īspiejis;
- kai vuiceit regionalū volūdu atkareibā nu potencialuo vuicinīka mierkim;
- ar kaidim pajiemīnim i metodem atteisteit skaiteišonys i raksteišonys prasmi (tekstprateibu);
- kuri digitalī instrumenti i resursi ir nūdereigi tekstprateibys atteisteišonai regionalajuos volūduos;
- kai volūdu īsavuiceišonā likt lītā vysaidus volūdu korpusus;
- kū īkļaut regionalūs volūdu vuiceišonys saturā, ar kaidim tekstim struoduot;
- kai palelynuot motivaceju i iņteresi īsavuiceit regionaluos volūdys;
- kaida nūzeime ir regionalajai volūdai, kas ir tyva nacionalajai volūdai, cytu volūdu īsavuiceišonys i tekstprateibys atteisteišonys procesā.
Konfereņcis mierkisir i saleidzynuot pīredzi, pietnīceibys perspektivys i datus nu vysaidim Eiropys i pasaulis regionalūs volūdu koņtekstim, i diskutēt par pīejom latgalīšu volūdys vuiceišonā i īsavuiceišonā.
Aicynuotī plenarsēdis runuotuoji: prof. Nikole Naua (Nicole Nau) (A. Mickeviča Universitate Poznaņā, Pūleja), Kadri Koreinik (Tartu Universitate), Birte Ārendta (Birte Arendt) (Greifsvaldes Universitate, Vuoceja).
Konfereņcis dorba volūdys: latgalīšu, latvīšu, angļu. Ka uzastuošona ir planavuota latgalīšu ci latvīšu volūdā, prezeņtaceju aicynojam sagataveit angļu volūdā.
Referata ilgums: 25 minotys (15 minotys referatam, 10 minotys diskusejai).
Piec konfereņcis ir planavuots sagataveit i izdūt konfereņcis rokstu kruojumu ci konfereņcis tematam pīmāruotu specializldavumu.
Daleibys moksa: 80 EUR; studentim - 20 EUR, školānim - bez moksys.
Laika grafiks
Konfereņcis pīteikums:pagarinuots da 13.03.2022.
Paziņuojums par referata īkļaušonu konfereņcis programmā:31.03.2022.
Konfereņcis nūtikšonys laiks:16.-17.06.2022.
Registreišonuos
Norises vieta
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4604, Latvija
Konferences zinātniskā komiteja
- Sanita Martena (Rēzekne, Latvija)
- Nikole Naua (Nicole Nau) (Poznaņa, Polija)
- Solvita Berra (Burr) (Sietla, ASV; Rīga, Latvija)
- Angelika Juško-Štekele (Rēzekne, Latvija)
- Heiko Martens (Rēzekne, Latvija)
Konferences organizācijas komiteja
- Antra Kļavinska (Rēzekne)
- Anna Briška (Rēzekne)
- Sarmīte Jaša (Rēzekne)
Kontakti
- Sanita Martenasanita.martena@rta.lv
- Antra Kļavinskaantra.klavinska@rta.lv
Valsts pētījumu programmas “Humanitāro zinātņu digitālie resursi” projekts “Digitālie resursi humanitārajām zinātnēm : integrācija un attīstība”, Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001
ERAF līdzfinansēts projekts „Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā”, Nr. 1.1.1.5/18/I/012