Par notikumu

Reģionālajām un citām mazāk lietotajām valodām diezgan daudz uzmanības ir pievērsts, domājot par to saikni ar noteiktu kultūrvidi, reģionālo identitāti, valodas un dialekta šķīruma robežām, mācīšanās motivāciju, saglabāšanu un lietojumu dažādu sociolingvistisko funkciju nodrošināšanai, kā arī valodu politikai un tiesībām. Tomēr, domājot par visiem šiem ārkārtīgi svarīgajiem jautājumiem, nonākam pie secinājuma, ka valodas saglabāšanas, lietošanas un attīstīšanas pamatā ir tās prasmes, kas saistītas ar teksta izlasīšanu un uzrakstīšanu jeb tekstpratību. Šīm prasmēm līdz šim ir veltīts salīdzinoši maz uzmanības (kā akadēmiskajā un profesionālajā izglītības vidē, tā arī izglītības politikas un plānošanas kontekstā).

Lai attīstītu tekstpratību reģionālajās valodās, būtisks elements ir izglītības procesa plānošana. Daudzos kontekstos tas ir raksturojams kā ekonomiski neizdevīgs, ja ņem vērā tā pragmatisko pusi. Lētāku vai vienkāršāku šo procesu nepadara arī nepietiekamais cilvēkresursu kapitāls, lai īstenotu modernu, profesionālu un ilgtspējīgu mācību procesu. Reģionālo valodu ekonomiskā vērtība nav salīdzināma ar nacionālo vai starptautisko valodu lietojuma vērtību, tāpēc varbūt būtu vērts valodas nevis pretstatīt, bet sastatīt kopā, iekļaujot reģionālo valodu mācīšanu arī nacionālās valodas apguves kontekstā vai otrādi.

Tāpēc konferencē ir plānots diskutēt par iespējām, kā reģionālo valodu mācīšanā un apguvē integrēt majoritātes valodas (nacionālās, valsts valodas) zināšanas, kā uz leksikas un gramatisko struktūru pamata būvēt izpratni gan par vienu, gan par otru valodu. Fokuss būs uz tām reģionālajām valodām, kas ir lingvistiski un identitātes jautājumos tuvu nacionālajām valodām un par kurām bieži tiek diskutēts statusa sakarā (valoda vai dialekts). Tā, piemēram, Latvijā - latgaliešu valoda, lejas vācu valoda Vācijā, skotu valoda Skotijā, veru valoda Igaunijā vai citas reģionālās valodas, piemēram, Francijā vai Itālijā.

Konferencē vēlamies salīdzināt un diskutēt, kā šāda pieeja varētu palīdzēt valodas apguvējam saskatīt kopīgo un atšķirīgo, piešķirtu valodu apguves procesam lielāku kognitīvo dziļumu un attīstītu lielāku valodas izjūtu un izpratni. Mūsdienās Eiropas reģionālo valodu apguvē tiek izmantotas arī citas pieejas, kas saistītas ar skolēnam zināmo vai apgūstamo valodu (viņa lingvistiskā repertuāra) iekļaušanu mācību procesā. Nozīmīgs faktors šajā kontekstā ir arī tas, ka indivīdi, kas mācās reģionālās valodas, nav viena monolīta cilvēku grupa; atkarībā no viņu reģionālās valodas prasmes, var izdalīt vismaz trīs dažādas grupas: 1) valodas apguvēji, kuri zina nacionālo majoritātes valodu, bet nezina vai zina ļoti maz reģionālo valodu: 2) valodas apguvēji, kuri ikdienā lieto kādu no reģionālajiem variantiem, bet neprot tik labi lasīt un neprot nemaz rakstīt reģionālajā valodā; 3) valodas apguvēji, kuriem ir ļoti maz zināšanu gan par nacionālo, gan reģionālo valodu (kas nedzīvo vēl tik ilgi kādā noteiktā valstī).

Tāpēc svarīgi ir apzināt un izvērtēt dažādas pieejas, lai attīstītu idejas arī par latgaliešu valodas mācīšanas saturu un veidu, kā to mācīt un apgūt. Ļoti nozīmīgs ir pašu bērnu un jauniešu redzējums, kā un ko viņi vēlētos apgūt, kas līdz šim sarunās par reģionālo valodu mācīšanu par maz ir ticis izzināts. Jaunākā paaudze sazinās, izmantojot digitālo vidi, dažādas sociālo tīklu vietnes, līdz ar to viņu mērķi un vēlmes apgūt reģionālās valodas varētu atšķirties no skolotāju redzējuma, kā un ko darīt.

Tāpēc konferences laikā vēlētos spriest par daudzveidīgo valodas apguvēju auditoriju, viņu vēlmēm un motivāciju apgūt reģionālās valodas. Konferencē arī vēlētos vairāk piešķirt balsi pašiem valodas apguvējiem. Aicinām piedalīties reģionālo un mazāk lietoto valodu pētniekus, skolotājus, skolēnus, studentus un citus interesentus, piesakot referātus par šādiem tematiem:

  • valodas apguvēja perspektīva: vēlmes un iespējas;
  • kā mācīt reģionālo valodu atkarībā no potenciālā valodas apguvēja mērķiem;
  • ar kādiem paņēmieniem un metodēm attīstīt lasītprasmi un prasmi rakstīt (tekstpratību);
  • kuri digitālie rīki un resursi būtu noderīgākie tekstpratības attīstīšanai reģionālajās valodās;
  • kā valodu apguvē izmantot dažādus valodu korpusus;
  • ko iekļaut reģionālo valodu mācīšanas saturā, ar kādiem tekstiem strādāt;
  • kā paaugstināt motivāciju un interesi apgūt reģionālās valodas;
  • kāda loma ir reģionālajai valodai, kas ir tuva nacionālajai valodai, arī citu valodu apguves un tekstpratības attīstīšanas procesā.

Konferences mērķisir gan salīdzināt pieredzi, pētniecības perspektīvas un datus no dažādiem Eiropas un pasaules reģionālo valodu kontekstiem, gan diskutēt par pieejām latgaliešu valodas mācīšanā un apguvē.

Ielūgtie plenārsēdes runātāji: prof. Nikole Naua (Nicole Nau) (A.Mickeviča Universitēte Poznaņā, Polija), Kadri Koreinik (Tartu Universitāte), Birte Ārendta (Birte Arendt) (Greifsvaldes Universitāte, Vācija)

Konferences darba valodas: latgaliešu, latviešu, angļu. Ja uzstāšanās ir plānota latgaliešu vai latviešu valodā, prezentāciju lūdzam sagatavot angļu valodā.

Referāta ilgums: 25 minūtes (15 minūtes referātam, 10 minūtes diskusijai).

Pēc konferences ir plānots sagatavot un izdot konferences rakstu krājumu vai konferences tematam piemērotu speciālizdevumu.

Dalības maksa: 80 EUR; studentiem - 20 EUR, skolēniem - bez maksas.

Laika grafiks

Konferences pieteikums:līdz 15.02.2022.

Paziņojums par referāta iekļaušanu konferences programmā:31.03.2022.

Konference notiek:16.-17.06.2022.

Reģistrēšanās

Reģistrēšanās / Registration (google.com)

Norises vieta

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4604, Latvija

Konferences zinātniskā komiteja
  • Sanita Martena (Rēzekne, Latvija)
  • Nikole Naua (Nicole Nau) (Poznaņa, Polija)
  • Solvita Berra (Burr) (Sietla, ASV; Rīga, Latvija)
  • Angelika Juško-Štekele (Rēzekne, Latvija)
  • Heiko Martens (Rēzekne, Latvija)
Konferences organizācijas komiteja
  • Antra Kļavinska (Rēzekne)
  • Anna Briška (Rēzekne)
  • Sarmīte Jaša (Rēzekne)
Kontakti